Vēl ziema

Vēl ziema

Rainis

Ja galvā tev doma dzimst-
Zini: tā atpakaļ grimst,
Neredzējusi saules un rīta;

Ja krūtīs tev jūta dīgst-
Zini: kā puķe tā nīkst,
Zemē dzelžainu pakavu mīta;

Tu glābdams roku sniedz-
Zini: pats staignī stiedz,
Roka tevim valgos būs pīta- -

Nakts bez rīta tev draud...
Tomēr - tu iesi, kur raud-
Iesi, kur ziedonis zēla un vīta,
Dziļā dzīve vēl ziemā būs tīta. 

Kamēr vēl ziema, sezonas darbi sakrājušies un nav uznākusi lielā pavasara tīrīšana, atvainojiet - lielā iedvesma - es salikšu pagājušā gada beigu un šīgada daiļradi :

Gaisma ēnā. A2. Viskārtīgākais, precīzākais, smalkāk izstrādātākais (līdz zāles stiebriņiem)darbs, koes ar savu roku esmu gleznojusi! Caur parka koka zariem spīdēja samilzis melns mākonis, ko es noturēju par lapotni, bet šajā darbā pat nevar atšķirt pāreju no rudenīgās lapotnes uz mākoni, jo tas it kā atrodas uz robežas starp ēnu (priekšplānā) un sauli (fonā). Ne tikai man šis ir mīļākais darbs EVER! =)

 Sulītei šis koks atgādina Ragankalnu ☼

 Klavieres ''manā mīļākajā krāsā'', mamma šausminās: ''Kurš tā rokas tur, kad spēlē!''...

 Negatīvs. Melna jātniece uz balta zirga un Balta jātniece uz melna zirga. Iedvesmojos no Lindas Nemieras ''Vilcenes stāsta'', vismaz zirgus iemācījos zīmēt, nācās pastudēt. Visvairāk man patīk tas koku efekts ar akvareļiem; ledus efekts ar guašu, kaut arī neciešami pavirši ''gleznoju''

 Diena vienkārši burvīga,: saulaina, mūzika tieši tāda, kā man patīk, izdomāju, ko iesākt ar to milzīgo kartonu (lielāks par A1): triepiens jau man sanāk labāk. Vēlāk pamanīju, ka atkal ''manā mīļākajā krāsā'', nekur bez viņas neiztikt! (Mākslas skolā viena skolotāja teica, ka nav pareizi izmantot visas krāsas no burciņām it īpaši nejautas, taču cita teica - nedrīkst būt atvērtām tikai dažām krāsām, jo tieši tad tās netiks jauktas un ņemtas no burciņām nejauktas...)

 Kaķis kokā. A2. Cilvēks ar izdomu šo nosaucis par ''Zilo lemūriņu'', par ko es šausminos. 

 Cilvēki ir tik pelēki drūmi šajā krāsainajā pasaulē!!! Ziemā reti kurš uz ielas nav ģērbies melnā mētelī; vēl šausminošāk, ja garām paiet viscaur melnā ģērbts - no zābakiem līdz pat cepurei. Nu, cilvēki! Šī paaule taču ir TIK skaista! To es esmu ievērojusi tieši tajos brīžos, kad šķiet - visi cilvēki ir riebekļī...

Mistēriju mežs. A3. Mans nekad neizdevušais meža atainojums, vienmēr pārzīmēts, ja līdz nelabumam iepaticies... Tomēr te es laikam izvēlējos pateicīgas krāsas.

Klusā daba nemaz nav manā abstraktās ainavas dabā, bet tomēr viens no maniem labākajiem darbiem.







=).^=
Minka